buča
拉脱维亚语
词源
源自原始波罗的语 *bu- (+拟声词 č(a),表示亲吻的声音),源自原始印欧语 *bu- (“嘴唇”)。一些研究者认为借自日耳曼语族;但主流意见认为本词非借词。与立陶宛语 bùčius, bučinỹs, 白俄罗斯语 бу́ся (búsja), 保加利亚语 бу́зя (búzja, “脸颊”), 波兰语 buzia (“嘴;脸;亲吻”), 乌克兰语 бу́зя (búzja, “嘴”), 中古低地德语 bützen, 德语 bussen (“亲吻”)(方言pussen), 瑞典语 puss (“亲吻”), 爱尔兰语 bus (“嘴唇”), 阿尔巴尼亚语 buzë (“嘴唇”), 拉丁语 bucca (“嘴”)等同源。[1]
发音
- IPA(帮助):[butʃa]
音频
名词
buča f(第4类变格)
- 〈口〉 亲吻
- viņš deva tai sirsnīgu buču ― 他亲切地亲了她一下
- kad meita buču saņēmusi, tad viņa iesaucas: “tu pagāns!” un dara tā, it kā tā lūpas gribētu noslaucīt ― 那个女孩被亲的时候,她叫道:“你个流氓!”然后她好像在擦干净她的嘴唇一样
- 近义词: skūpsts
变格
buča的变格 (第四类变格)
单数 (vienskaitlis) | 复数 (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
主格 (nominatīvs) | buča | bučas |
宾格 (akuzatīvs) | buču | bučas |
属格 (ģenitīvs) | bučas | buču |
与格 (datīvs) | bučai | bučām |
工具格 (instrumentālis) | buču | bučām |
方位格 (lokatīvs) | bučā | bučās |
呼格 (vokatīvs) | buča | bučas |
相关词汇
- bučot
参考资料
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “buča”, Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [拉脱维亚语语源词典] (拉脱维亚语), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7
塞尔维亚-克罗地亚语
发音
- IPA(帮助):/bût͡ʃa/
- 断字:bu‧ča
名词
bȕča f(西里尔字母拼法 бу̏ча)
- 同bȕća。
参考资料
- 参见《Hrvatski jezični portal》中有关“buča”的内容
斯洛文尼亚语
词源
源自拉丁语 buttis。
发音
- IPA(帮助):/bùːt͡ʃa/
名词
búča f
变格
阴性,a-词干 | |||
---|---|---|---|
主格单数 | búča | ||
属格单数 | búče | ||
单数 | 双数 | 复数 | |
主格 | búča | búči | búče |
宾格 | búčo | búči | búče |
属格 | búče | búč | búč |
与格 | búči | búčama | búčam |
方位格 | búči | búčah | búčah |
工具格 | búčo | búčama | búčami |